EUROPEAN UNION AGENCY FOR FUNDAMENTAL RIGHTS

Transcription

1 CIEŅA Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums Rezultāti īsumā EUROPEAN UNION AGENCY FOR FUNDAMENTAL RIGHTS

2 Šajā ziņojumā skatīti jautājumi, kas skar šādus Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumus: cilvēka cieņa (1. pants), tiesības uz personas neaizskaramību (3. pants), princips par diskriminācijas aizliegumu dzimuma dēļ (21. pants), tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību (23. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants), kuri atbilst hartas I sadaļai Cieņa, III sadaļai Vienlīdzība un VI sadaļai Tiesiskums. Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienību Bezmaksas tālruņa numurs (*): (*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai taksofonus). Fotoattēli (uz vāka un iekšpusē): Shutterstock; istockphoto Papildu informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa ( FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra Schwarzenbergplatz Vīne Austrija Tālr Fakss info@fra.europa.eu fra.europa.eu Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, gads ISBN doi: /61454 Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, gads Pārpublicēšana ir atļauta, izņemot komerciālos nolūkos, turklāt jābūt norādītam avotam.

3 Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums Rezultāti īsumā

4

5 Priekšvārds Šis ziņojums ir balstīts uz intervijām ar sieviešu 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Tas atklāj, ka vardarbība pret sievietēm, jo īpaši ar dzimumu saistīta vardarbība, kas nesamērīgi ietekmē sievietes, ir plašs cilvēktiesību pārkāpums, ko ES nedrīkst atstāt bez ievērības. Apsekojumā sievietēm tika vaicāts par viņu pieredzi ar fizisku, seksuālu un psiholoģisku vardarbību, tostarp intīmā partnera vardarbības incidentiem ( vardarbība ģimenē ), kā arī tika jautāts par vajāšanu, seksuālu uzmākšanos un jauno tehnoloģiju lomu sieviešu vardarbības pieredzē. Papildus tika vaicāts par vardarbības pieredzi bērnībā. No tā rodas priekšstats par plašu vardarbību, kas ietekmē daudzu sieviešu dzīvi, taču par kuru iestādēm sistemātiski netiek ziņots. Piemēram, viena no 10 sievietēm kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi kāda veida seksuālu vardarbību, bet viena no 20 sievietēm ir tikusi izvarota. Mazliet vairāk nekā viena no piecām sievietēm ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību no pašreizējā vai iepriekšējā partnera, un mazliet vairāk nekā viena no 10 sievietēm ir norādījusi, ka pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas ir piedzīvojusi kāda veida seksuālu vardarbību, ko veicis pieaugušais. Piemēra labad jāpiemin, ka tikai 14 % sieviešu ir ziņojušas policijai par nopietnāko vardarbības incidentu ar intīmo partneri, un 13 % sieviešu ir ziņojušas policijai par nopietnāko vardarbības incidentu ar citu personu, kas nav intīmais partneris. Vairāku gadu laikā no dažādām pusēm ir izskanējuši atkārtoti aicinājumi pēc visaptverošiem datiem par vardarbību pret sievietēm, tostarp no vairākām ES Padomes prezidentūrām, tādām uzraudzības iestādēm kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Komitejas par sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Eiropas Padomes. Publicējot šos rezultātus, ir skaidrs, ka ir pienācis laiks izskaust vardarbību pret sievietēm, pamatojoties uz pierādījumiem, ko apsekojums sniedz par 28 valstīm. ES stratēģijas attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienlīdzību varētu būt balstītas uz apsekojuma datiem, lai risinātu galvenos jautājumus, kas rada bažas saistībā ar sieviešu vardarbības pieredzi. Apsekojuma rezultāti sniedz ES dalībvalstīm arī plašu atbalstu saistībā ar Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas) ratificēšanu un ES izpēti attiecībā uz iespēju pievienoties šai konvencijai. Secinājumi vēl jo vairāk pastiprina nepieciešamību nodrošināt esošo ES pasākumu īstenošanu attiecībā uz noziegumos cietušajiem, jo īpaši, izmantojot ES Direktīvu par cietušo tiesībām. Tie arīdzan izmantojami, lai uzsvērtu, cik svarīgi ir mērķtiecīgi ES tiesību akti un politika attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, piemēram, Eiropas Aizsardzības rīkojums un Regula par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, un, ja šie pasākumi ir efektīvi, tad tie ir praktiski jāpiemēro. Papildus reakcijai uz vardarbību pret sievietēm ES iestāžu un dalībvalstu mērogā pasākumi vardarbības pret sievietēm apkarošanai ir jāpiedāvā arī tādu citu jomu pārstāvju puses kā darba devēji, veselības aprūpes speciālisti un interneta pakalpojumu sniedzēji minēti tikai daži. Tas ir jo īpaši svarīgi tādēļ, ka daudzas sievietes neziņo iestādēm par piedzīvoto vardarbību, un līdz ar to lielākā daļa vardarbības gadījumu paliek neatklāti, un vainīgie attiecīgi netiek konfrontēti. Tādēļ ir jāizvērtē dažādas iespējas, kā apkarot vardarbību pret sievietēm. Ņemot vērā apsekojuma publicēšanu un nepieciešamos turpmākos pasākumus, kas jāveic politiķiem un politikas veidotājiem, sievietes, kuras cietušas no vardarbības un līdz šim par to klusējušas, var gūt iedrošinājumu atklāt pārdzīvoto. Tas ir svarīgi tajās valstīs un atsevišķās grupās, kur vēl nav plaši pieņemts atklāti runāt par personisko vardarbības pieredzi, kur iestādēm reti tiek ziņots par incidentiem un kur vardarbība pret sievietēm netiek uzskatīta par būtisku politikas jautājumu. Kopumā šis ziņojums iepazīstina ar ES (un pasaules) mēroga līdz šim vērienīgākā apsekojuma pirmajiem rezultātiem attiecībā uz sieviešu dažādo vardarbības pieredzi. Cerams, ka ziņojuma konstatējumus lasāmi līdztekus, izmantojot tiešsaistes datu vizualizācijas rīku, izmantos tās sievietes un vīrieši, kuriem ir iespējas aizstāvēt un rosināt izmaiņas jautājumā par vardarbību pret sievietēm. Visbeidzot, šajā ziņojumā atspoguļotie apsekojuma rezultāti ir gūti, vienīgi pateicoties tām apsekojumā aptaujātajām sievietēm, kuras veltīja savu laiku tam, lai parunātu par ļoti personisku un sarežģītu pieredzi. Daudzām sievietēm tā izrādījās pirmā reize, kad viņas dalījās ar kādu savā vardarbības pieredzē. Un FRA izsaka viņām par to pateicību. Morten Kjaerum Direktors 3

6 4 Valstu kodi Valsts kods Valsts AT Austrija BE Beļģija BG Bulgārija CY Kipra CZ Čehijas Republika DE Vācija DK Dānija EE Igaunija EL Grieķija ES Spānija FI Somija FR Francija HR Horvātija HU Ungārija IE Īrija IT Itālija LT Lietuva LU Luksemburga LV Latvija MT Malta NL Nīderlande PL Polija PT Portugāle RO Rumānija SE Zviedrija SI Slovēnija SK Slovākija UK Apvienotā Karaliste

7 Saturs PRIEKŠVĀRDS... 3 KĀDĒĻ ŠIS APSEKOJUMS NEPIECIEŠAMS? FRA ATZINUMI, KAS BALSTĪTI UZ BŪTISKĀKAJIEM KONSTATĒJUMIEM Vardarbības pret sievietēm kopējie mērogi un veids Sekas, kādas atstāj fiziska un seksuāla vardarbība pret sievieti, tostarp intīmā partnera vardarbība Partnera psiholoģiskā vardarbība pret sievieti Vajāšanas pieredze Seksuālās uzmākšanās pieredze Vardarbības pieredze bērnībā Bailes no viktimizācijas un tās ietekme Attieksme pret vardarbību pret sievietēm un izpratne par to PAR KO LIECINA REZULTĀTI? Fiziska un seksuāla vardarbība Vardarbības sekas Partnera psiholoģiskā vardarbība Vajāšana Seksuāla uzmākšanās Vardarbības pieredze bērnībā Bailes no viktimizācijas un tās ietekme Viedokļi un informētība RISINĀJUMI ĪSUMĀ PAR APSEKOJUMU

8

9 Kādēļ šis apsekojums nepieciešams? Vardarbības pret sievietēm kā pamattiesību pārkāpuma ES atspoguļošana Vardarbība pret sievietēm, kas ietver noziegumus, kuri nesamērīgi ietekmē sievietes, piemēram, seksuāla vardarbība, izvarošana un vardarbība ģimenē, ir sieviešu pamattiesību pārkāpums attiecībā uz cieņu, vienlīdzību un iespēju vērsties tiesu iestādēs. Vardarbības ietekme skar ne tikai pašas cietušās sievietes, bet arī to ģimenes, draugus un sabiedrību kopumā. Tiek aicināts kritiski izvērtēt to, kā sabiedrība un valsts var atbildēt uz šo pārkāpumu. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un starpvaldību organizācijas, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Komiteja sieviešu diskriminācijas novēršanai un Eiropas Padome, pēdējo desmitgažu laikā ir centušās atspoguļot vardarbības pret sievietēm apjomu un būtību. Iniciatīvu līmenī atsevišķas ES dalībvalstis ir atbalstījušas šo procesu. FRA apsekojuma datu publicēšana pierāda to, ka vardarbība pret sievietēm ir plašs pamattiesību pārkāpums, kas skar daudzu sieviešu dzīvi Eiropas Savienībā. Reaģējot uz nepieciešamību pēc datiem Ņemot vērā vardarbības pret sievietēm ievērojamo ietekmi, politikas veidotāji un praktiķi vairākās ES dalībvalstīs joprojām saskaras ar visaptverošu datu trūkumu par šīs problēmas mērogiem un veidiem. Tā kā lielākā daļa sieviešu neziņo par vardarbību un nejūtas pietiekami drošas, lai to darītu, izmantojot sistēmas, kas bieži tiek uzskatītas kā neatbalstošas, oficiālie krimināltiesiskie dati spēj reģistrēt tikai tos nedaudzos gadījumus, par kuriem ir ziņots. Tas nozīmē, ka politika un praktiskie vardarbības pret sievietēm novēršanas pasākumi ne vienmēr ir balstīti uz vispusīgiem pierādījumiem. Lai gan dažas ES dalībvalstis un pētniecības institūti ir veikuši apsekojumus un citus pētījumus saistībā ar vardarbību pret sievietēm, šajā jomā visā ES salīdzinājumā ar citām jomām, piemēram, nodarbinātību, kurā vairākas dalībvalstis apkopojušas datus attiecībā uz dzimumu, joprojām trūkst visaptverošu un salīdzināmu datu. FRA ES mēroga apsekojums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt datus par vardarbību pret sievietēm, kuru ES Padome vairākkārt atkārtoja savos Secinājumos par vardarbības pret sievietēm izskaušanu ES. FRA ir veikusi personīgu interviju, pēc nejaušības principa izvēloties sievietes visās 28 ES dalībvalstīs. Šo interviju rezultātus var analizēt vienlaikus ar esošajiem datiem un informētības trūkumu ES un dalībvalstu mērogā. Dati likumdošanas un politikas pamatojumam un atbalstam Eiropas mēroga pasākumi, kurus var veikt vardarbības pret sievietēm novēršanai, ietver ES Direktīvu par cietušo tiesībām (2012/29/ES) un Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) gadā pieņemtā ES Direktīva par cietušo tiesībām nosaka minimālos standartus noziegumos cietušo tiesībām, aizsardzībai un atbalstam Eiropas Savienībā un īpaši atsaucas uz cietušajiem ar dzimumu saistītā vardarbībā, seksuālā vardarbībā un tuvinieku vardarbībā gadā pieņemtā Stambulas konvencija ir pirmais juridiski saistošais reģionālais instruments, kas vispusīgi aptver dažādus vardarbības pret sievietēm veidus, proti, psiholoģisku vardarbību, vajāšanu, fizisku vardarbību, seksuālu vardarbību un seksuālu uzmākšanos. Šī konvencija stāsies spēkā pēc tam, kad desmit valstis būs to ratificējušas. Līdztekus šīm pozitīvajām juridiskajām tendencēm pierādījumi, kas izriet no FRA ES mēroga apsekojuma par vardarbību pret sievietēm, liecina par to, ka lielākā daļa sieviešu, kuras cietušas no vardarbības, neziņo par piedzīvoto ne policijai, ne kādai no cietušo atbalsta organizācijām. Tā rezultātā lielākā daļa sieviešu, kuras cietušas no vardarbības, nenonāk saskarē ar tiesu sistēmu un citiem dienestiem, tādējādi vēl vairāk pasliktinot situāciju tajās dalībvalstīs, kurās vardarbība pret sievietēm neietilpst tiešā politiskas iejaukšanās jomā. Tāpēc ir skaidrs, ka sieviešu vajadzības un tiesības ES praksē šobrīd netiek ievērotas. Tādēļ ir jāpārskata, kā likums grāmatā ir salīdzināms ar likumu praksē, lai tādējādi veicinātu ziņošanu, uzlabotu atbildes pasākumus cietušajām sievietēm un nodrošinātu pietiekamus resursus cietušo atbalstam. Apsekojumā gūtie pierādījumi atspoguļo ziņošanas veidus un iemeslus, kādēļ sievietes neziņo, kurus var pārbaudīt attiecībā uz situāciju atsevišķās dalībvalstīs. 7

10 Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums. Rezultāti īsumā FRA atzinumi risinājumi Pamatojoties uz detalizētiem apsekojuma secinājumiem, FRA ir izstrādājusi vairākus atzinumus, kuros piedāvāti vairāki veidi, kā atpazīt vardarbību pret sievietēm un reaģēt uz to. Tie ietver pasākumus ārpus šaurās krimināltiesību jomas sākot no nodarbinātības un veselības aprūpes jomas līdz jauno tehnoloģiju starpniecībai un ietverot izpratnes uzlabošanas iniciatīvas, kas var veicināt ziņošanu. Šie atzinumi ir balstīti uz tādu iestāžu kā ANO un Eiropas Padomes iepriekšējiem aicinājumiem veikt pasākumus vardarbības pret sievietēm apkarošanai. FRA atzinumi un ieteikumi par iespējamiem risinājumiem ir balstīti uz pierādījumiem, kas iegūti tiešās intervijās ar sieviešu visās 28 ES dalībvalstīs. Rezumējot starpvaldību organizācijas un pilsoniskā sabiedrība ir gadiem aicinājusi sniegt visaptverošus datus par vardarbību pret sievietēm, lai varētu izstrādāt politiku un īstenot rīcības virzienus šā pamattiesību pārkāpuma apkarošanai. FRA apsekojuma par vardarbību pret sievietēm rezultātu publicēšana padara šos datus pieejamus izmantošanai attiecībā uz visām 28 ES dalībvalstīm. 8

11 1 FRA atzinumi, kas balstīti uz būtiskākajiem konstatējumiem Apsekojuma rezultāti liecina par to, ka vardarbība pret sievietēm ir plašs cilvēktiesību pārkāpums visā Eiropā, par kuru netiek pietiekami ziņots. Atbildot uz to, FRA ir izstrādājusi turpmāk izklāstītos atzinumus. To mērķis ir sniegt atbalstu ES un valstu politikas veidotājiem saistībā ar vispusīgu pasākumu ieviešanu un īstenošanu, lai reaģētu uz vardarbību pret sievietēm, kas saistīta ar dzimumu, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās šie pārkāpumi netiek pietiekami apspriesti un risināti. Turpmāk piedāvāts to atzinumu kopsavilkums, kuri izklāstīti apsekojuma būtiskāko rezultātu ziņojuma katras nodaļas beigās Vardarbības pret sievietēm kopējie mērogi un veids Reaģējot uz fiziskas un seksuālas vardarbības pret sievietēm mērogiem un raksturīgo veidu Fiziskas un seksuālas vardarbības pret sievietēm mērogi visā ES ir iemesls atjaunot politikas uzmanību šajā ziņā. Aptuveni 8 % sieviešu pēdējo 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību, un viena no trim sievietēm ir piedzīvojusi kāda veida fizisku un/vai seksuālu vardarbību kopš 15 gadu vecuma. Seksuāla vardarbība ir izplatīts noziegums, kura apkarošanai nepieciešama saskaņota rīcība, lai mainītu attieksmi pret seksuālu vardarbību pret sievietēm. Viena no 10 sievietēm ir cietusi no kāda veida seksuālas vardarbības kopš 15 gadu vecuma, un viena no 20 sievietēm ir piedzīvojusi izvarošanu kopš 15 gadu vecuma. Ciktāl tas attiecas uz tām apsekotajām sievietēm, kuras liecinājušas par seksuālu vardarbību no personas, kurš nav tās partneris (kopš 15 gadu vecuma), vismaz viena no 10 sievietēm apgalvo, ka visnopietnākajā incidentā bijis iesaistīts vairāk nekā viens vainīgais. Ir vajadzīgs ciešāks speciālistu atbalsts tām seksuālā vardarbībā cietušajām sievietēm, kuru incidentos var būt iesaistīti vairāki vainīgie. Apsekojuma rezultāti norāda uz to, ka gados jaunāku sieviešu grupa ir īpaši neaizsargāta pret viktimizāciju. Tāpēc attiecībā uz gados jaunākām sievietēm ir nepieciešami mērķtiecīgi profilakses un izpratnes uzlabošanas pasākumi saistībā ar vardarbību pret sievietēm. Vardarbību pret sievietēm var uztvert kā vispārīgas nozīmes sabiedrisku jautājumu. Kampaņām un pasākumiem saistībā ar vardarbību pret sievietēm ir jābūt vērstiem gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm. Vīriešiem ir pozitīvā veidā jāiesaistās iniciatīvās, tā konfrontējot to, kā daži vīrieši veic vardarbību pret sievietēm. Eiropas Padomes Stambulas konvencija un ES Direktīva par cietušo tiesībām paredz jaunus standartus ar dzimumu saistītā vardarbībā cietušo atbalstam. ES dalībvalstis var tikt aicinātas ratificēt konvenciju. Pats mazākais, kas ES dalībvalstīm būtu jāizdara: jāpārskata savi tiesību akti, lai nodrošinātu to atbilstību konvencijai un direktīvai. 9

12 Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums. Rezultāti īsumā Reaģējot uz intīmo partneru vardarbības pret sievietēm mērogiem un raksturīgo veidu Saistībā ar intīmo partneru vardarbības mērogiem ir no jauna jāvērš politiska uzmanība uz šo jautājumu ES un tās dalībvalstīs, jo 22 % sieviešu, kurām ir vai ir bijušas attiecības ar vīrieti, ir piedzīvojušas fizisku un/ vai seksuālu vardarbību. Lai efektīvi reaģētu uz vardarbību attiecībās, valstij intīmā partnera vardarbība ir jāuzskata drīzāk par sabiedriskas nekā personiskas nozīmes jautājumu. Aptuveni viena trešdaļa (31 %) to apsekoto sieviešu, kuras norāda, ka tās ir izvarojuši to pašreizējie partneri, apgalvo, ka ir piedzīvojušas sešus vai vairākus izvarošanas incidentus ar saviem partneriem. Izvarošana laulībā ir realitāte daudzām sievietēm, un daudzas ir piedzīvojušas vairākus incidentus. No tā izriet prasība, ka tiesību aktiem visās ES dalībvalstīs jāattiecas pret precētām sievietēm izvarošanas upuriem tieši tāpat kā pret neprecētām sievietēm. Pierādījumi liecina, ka ievērojams skaits sieviešu pēc vardarbīgām attiecībām joprojām ir neaizsargātas. Šīm sievietēm jāpiedāvā aizsardzība. Saistībā ar to ietekmi uz sieviešu drošību ir savlaicīgi jāpārskata Eiropas Aizsardzības rīkojums un Regula par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās. FRA apsekojuma rezultāti atklāj saikni starp sievietes partnera smagu alkohola atkarību un vardarbības pieaugumu. Pārmērīga alkohola lietošana jāuzsver un jāanalizē kā faktors, kas veicina vīriešu vardarbību pret sievietēm intīmās attiecībās. Jāapsver valsts mēroga vardarbības novēršanas pasākumi saistībā ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Alkoholisko dzērienu ražotāju nozare varētu atbalstīt šādus pasākumus, aicinot uz atbildīgu alkohola lietošanu. Tajā pašā laikā var apsvērt iespēju, ka policija veic datu sistemātisku apkopošanu attiecībā uz alkohola lietošanu un tā saistību ar vardarbības ģimenē incidentiem. Ir jāizvērtē vainīgo personu rakstura īpašības un uzvedība, lai varētu izpētīt iespējamos riska faktorus, kas sekmē vardarbību intīmās partnerattiecībās. Piemēram, apsekojums atklāj dažu vīriešu kontrolējošo uzvedību attiecībās, proti, sievietes ierobežošanu attiecībā uz finansēm vai iespējām satikt draugus un ģimenes locekļus. Vaicājot par vainīgo rakstura īpašībām un uzvedību, speciālisti var konstatēt faktorus, kuri var būt kā brīdinājuma zīme par vardarbību. Daudzas sievietes, kuras cietušas no intīmā partnera vardarbības, piedzīvo attiecībās atkārtotus vardarbības incidentus. ES dalībvalstis būtu jāaicina pārskatīt tiesību aktus attiecībā uz to spēju atpazīt un efektīvi reaģēt uz atkārtotas viktimizācijas ietekmi uz daudzu sieviešu dzīvi, ja šī atkārtotā viktimizācija ir īpaši raksturīga intīmā partnera vardarbībai. Pārliecināšanās par to, ka politika ir balstīta uz pierādījumiem Visaptveroši dati par sieviešu vardarbības pieredzi ir būtiski, lai varētu izstrādāt un uzraudzīt vardarbības pret sievietēm apkarošanas politiku. Izpratnes uzlabošanas kampaņām par vardarbību pret sievietēm ir jābūt balstītām uz precīziem datiem, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz īsto auditoriju. Tajā pašā laikā šīs kampaņas var arī rosināt diskusiju sākšanu par vardarbību pret sievietēm. Šādas diskusijas var beidzot sekmēt incidentu ziņošanu iestādēm un cietušo atbalsta dienestiem. Ir redzama skaidra nepieciešamība uzlabot un saskaņot datu vākšanu par vardarbību pret sievietēm ES dalībvalstīs, lai tādējādi varētu šos datus efektīvāk izmantot vardarbības apkarošanai ES mērogā. ES kompetences ietvaros ir jāveic pasākumi, lai savāktu datus par galvenajām jomām, kurās sievietes saskaras ar vardarbību, piemēram, Eurostat uzņemoties vadību un pamatojoties uz dalībvalstīs izstrādāto labo praksi attiecībā uz datu vākšanu par vardarbību pret sievietēm. 10

13 FRA atzinumi, kas balstīti uz būtiskākajiem konstatējumiem 1.2. Sekas, kādas atstāj fiziska un seksuāla vardarbība pret sievieti, tostarp intīmā partnera vardarbība Problēma, kas saistīta ar neziņošanu policijai un citiem dienestiem Ziņošanas līmenis policijai un citiem dienestiem par vardarbības pret sievieti incidentiem ir zems, un tādēļ tas jāuzlabo. Viena no trim sievietēm, kas cietusi no partnera vardarbības, un viena no četrām sievietēm, kas cietusi no citas personas, kas nav partneris, vardarbības, ir ziņojusi policijai vai kādam citam dienestam par nesenāko nopietno incidentu. Augstāks ziņošanas līmenis par partnera vardarbību liecina par to, ka sievietes piedzīvo vairākus vardarbības incidentus ar partneri, pirms izlemj par to ziņot, savukārt vardarbības incidents ar personu, kas nav partneris, ļoti iespējams, var būt tikai vienreizējs incidents. Ja cietusī sieviete nav apmierināta ar policijas darbu, tas ir jārisina, piemērojot un praksē uzraugot noteikumus, kas attiecībā uz cietušajām personām iekļauti Stambulas konvencijā un ES Direktīvā par cietušo tiesībām. Jāpārskata dažādi policijas iejaukšanās modeļi attiecībā uz cietušo aizstāvību, lai saprastu, cik lielā mērā tie praksē aizsargā cietušās personas un apmierina to vajadzības. Veselības aprūpes nozīme Veselības aprūpes speciālistiem var būt svarīga loma, identificējot un palīdzot novērst vardarbības gadījumus pret sievietēm. Piemēram, apsekojums liecina par to, ka grūtnieces ir neaizsargātas pret vardarbību; 42 % sieviešu, kuras piedzīvoja vardarbību no iepriekšējā partnera un kurām bija grūtniecība šo attiecību laikā, piedzīvoja vardarbību no šā partnera arī grūtniecības laikā. Jāprecizē konfidencialitātes noteikumi, lai veselības aprūpes speciālisti var risināt jautājumu un ziņot par vardarbību. Šajā saistībā apsekojums liecina, ka 87 % sieviešu būtu pieņemami, ka ārsts regulāri apvaicātos par iespējamu vardarbību gadījumos, kad pacientei konstatējamas konkrētas traumas vai raksturīgas pazīmes. Tajā pašā laikā, izstrādājot regulāru aptaujāšanu, ko veiktu veselības aprūpes speciālisti vardarbības pazīmju gadījumā, ir jānodrošina arī atbilstošu pārbaužu pieejamība, lai veselības aprūpes speciālisti paši varētu noteikt jebkāda veida vardarbības iespējamību. Specializētu cietušo atbalsta dienestu nozīme Salīdzinājumā ar to sieviešu skaitu, kuras pēc piedzīvotas vardarbības gadījuma sazinājās ar veselības aprūpes speciālistiem, tikai dažas sievietes pēc visnopietnākā fiziskas un/vai seksuālas vardarbības incidenta vērsās kādā no cietušo atbalsta organizācijām vai sieviešu patversmēm. Piemēram, ja viena trešdaļa sieviešu saistībā ar pašu nopietnāko seksuālas vardarbības incidentu ar partneri vērsās pie ārsta, veselības centrā vai slimnīcā, tad tikai 6 % sieviešu sazinājās ar sieviešu patversmi un 4 % ar cietušo atbalsta organizāciju. Šis secinājums liecina par to, ka brīdī, kad sieviete ziņo par vardarbību, šajā procesā iesaistās vairāki faktori: informētība par šādiem pakalpojumiem, kas var būt atkarīgi no sievietes dzīves vietas konkrētajā valstī, un šādu pakalpojumu pieejamība konkrētajā apgabalā; šo organizāciju resursi, kas ietekmē to spēju sniegt pakalpojumus; un pašas aktuālākās sieviešu vajadzības, kas var būt vērstas uz veselības aprūpi. Saskaņā ar ES Direktīvu par cietušo tiesībām un Stambulas konvenciju visā ES ir steidzami jāpalielina to specializēto cietušo atbalsta dienestu resursi, kuri spēj reaģēt uz vardarbībā cietušo sieviešu vajadzībām. Apmēram viena no četrām seksuālā vardarbībā no partnera vai citas personas, kas nav sievietes partneris, cietušajām sievietēm pēc nopietnākā incidenta nav vērsusies policijā vai jebkurā citā organizācijā tādēļ, ka jūtas apkaunota un apmulsusi. Ir aktīvi jāreaģē uz tādu sieviešu viktimizāciju, kas pastiprina negatīvo cietušā vainošanas paradumu. Tādējādi ir nepieciešami specializēti atbalsta pakalpojumi, lai reaģētu uz to cietušo sieviešu vajadzībām, kuras pēc viktimizācijas piedzīvo tādas negatīvas izjūtas kā sevis vainošana un kauna izjūta. Dati ir būtiski, lai varētu izvērtēt, vai dažādie dienesti ir praktiski ievērojuši cietušo vajadzības, un varētu noteikt, kur būtu visefektīvāk novirzīt resursus, lai palīdzētu cietušajām sievietēm. 11

14 Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums. Rezultāti īsumā Apvienotie atbildes pasākumi vardarbībai pret sievietēm Spēkā esošo tiesību aktu, politikas iniciatīvu un praktizējošo speciālistu iesaistīšanās efektivitāti var izvērtēt, ņemot vērā pierādījumus, respektējot sieviešu vēlēšanos ziņot par vardarbību, un cietušo sieviešu apmierinātību ar pieejamajiem pakalpojumiem. Tā kā daudzās ES dalībvalstīs sievietes nepietiekami ziņo par piedzīvoto, nepieciešama vairāku aģentūru atbildes reakcija uz vardarbību pret sievietēm, lai efektīvi risinātu šo sieviešu vajadzības un īstenotu to tiesības. Iestāžu savstarpēja sadarbība ir svarīga saistībā ar datu par vardarbības pret sievietēm saskaņotu un efektīvu apkopošanu un apmaiņu Partnera psiholoģiskā vardarbība pret sievieti Psiholoģiskās partnera vardarbības mērogu un specifikas atzīšana un reaģēšana uz to Partneru psiholoģiskā vardarbība ir plaši izplatīta, un tā ir jāatzīst tās radītās ietekmes dēļ. Piemēram, apsekojuma rezultāti liecina, ka divas no piecām sievietēm (43 %) ir piedzīvojušas kāda veida psiholoģisku vardarbību no pašreizējā vai iepriekšējā partnera. Tie ir tikai daži piemēri, kas ietver 25 % sieviešu, kuras to partneri personiski noniecinājuši vai pazemojuši, 14 % sieviešu, kuru partneri draudējuši tām ar fizisku vardarbību, un 5 % sieviešu, kuru partneri tām aizlieguši atstāt māju, atņēmuši automašīnas atslēgas vai ieslēguši telpās. 7 % sieviešu, kurām pašreiz ir attiecības, piedzīvojušas viena vai vairāku veidu psiholoģisku vardarbību. Jāatzīst, ka daudzveidīga un atkārtota intīmā partnera psiholoģiska vardarbība grauj sievietes personisko brīvību, un tas ir pielīdzināms neatkarīgas privātās un ģimenes dzīves zaudēšanai. Darba devējiem un arodbiedrībām vajadzētu apsvērt iespēju piemērot izpratnes uzlabošanas un ar to saistītus mācību pasākumus atbildīgajiem darbiniekiem, lai tādējādi palīdzētu tiem identificēt un reaģēt uz to darba ņēmēju vajadzībām, kuri cieš no psiholoģiski kontrolējošas partnera uzvedības. Policijas un citu atbilstošo valdības dienestu darbiniekiem jābūt apmācītiem atpazīt un izprast psiholoģiskās vardarbības ietekmi uz cietušajām sievietēm. Kontrolējoša un vardarbīga pārkāpēja uzvedība var paredzēt policijas tiešu iejaukšanos cietušās personas aizsardzībai un cietušo atbalsta pakalpojumu piedāvāšanu, nevis vienkāršu gaidīšanu, kad cietusī pati vērsīsies pēc palīdzības. Tai pašā laikā ir nepieciešami pakalpojumi arī sadarbībai ar vainīgajiem, lai varētu izvērtēt to psiholoģiski vardarbīgo uzvedību, vienlaikus risinot jebkādu vardarbīgu uzvedību. Jāpārskata tiesību akti ES dalībvalstu mērogā, lai izvērtētu, vai tie iekļauj atkārtotas psiholoģiskas vardarbības dažādos veidus un ietekmi uz cietušajām sievietēm, kas, kā liecina apsekojuma rezultāti, bieži vien iet roku rokā ar fizisku un/vai seksuālu vardarbību attiecībās Vajāšanas pieredze Atbildes pasākumu uzlabošana tiesību aktos un praksē attiecībā uz vajāšanu Apsekojuma rezultāti liecina, ka viena no piecām sievietēm kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi kādu no vajāšanas veidiem, un 5 % sieviešu to piedzīvojušas pēdējo 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma. Tomēr trīs no četriem vajāšanas gadījumiem, par kuriem ziņots apsekojumā, nekad nenonāk policijas uzmanības lokā. Ja vajāšana ir atzīta tiesību aktos valstu mērogā, sievietes būtu jāmudina ziņot, tiklīdz notiek vajāšanas gadījums. Tajā pašā laikā dalībvalstu mērogā ir jāpārskata tiesību normas par vajāšanu. Tās ES dalībvalstis, kurām nav visaptverošu tiesību aktu attiecībā uz vajāšanu, ir jāmudina ieviest tiesību aktus, kas atbilstu cietušo vajadzībām. Vajāšanas upuriem būtu jāsaņem pienācīga valsts aizsardzība, kas balstīta uz konkrētā aizsardzības veida, kurš izstrādāts, reaģējot uz vardarbības ģimenē gadījumiem. Tā kā viena no desmit sievietēm ir saskārusies ar iepriekšējā partnera vajāšanu, atbalsta pakalpojumiem ir jābūt atbilstošiem vajāšanas realitātei pēc attiecību beigām, lai šie uzvedības modeļi nepaliktu bez uzmanības. Viena no piecām sievietēm, kura piedzīvojusi vajāšanu, norāda, ka tā ilgusi vairāk nekā divus gadus. Tāpat kā saistībā ar fizisku un seksuālu vardarbību vajāšanas emocionālās un psiholoģiskās sekas var būt ilgstošas un dziļas. Tādēļ ir jābūt pieejamiem specializētiem cietušo atbalsta pakalpojumiem, lai varētu sniegt palīdzību vajāšanas upuriem. 12

15 FRA atzinumi, kas balstīti uz būtiskākajiem konstatējumiem Interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu nozīme 23 % apsekojumā aptaujāto vajāšanas upuru norāda, ka pēc nopietnākā vajāšanas incidenta viņas bija spiestas mainīt savu e-pasta adresi vai tālruņa numuru. Interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām būtu jāveic pasākumi, lai aktīvi palīdzētu vajāšanas upuriem ziņot par šiem gadījumiem, kā arī tie būtu jāaicina aktīvi reaģēt uz vainīgā uzvedību. Vienlaikus policija ir jāmudina regulāri identificēt un izmeklēt gadījumus, kur iesaistīta kibervajāšana Seksuālās uzmākšanās pieredze Izpratnes uzlabošana un ziņošana saistībā ar seksuālu uzmākšanos Seksuāla uzmākšanās ir daudzu ES sieviešu izplatīta un kopīga pieredze. Piemēram, viena no piecām sievietēm kopš 15 gadu vecuma ir saskārusies ar nevēlamiem pieskārieniem, apskāvieniem vai skūpstiem, un 6 % no visām aptaujātajām sievietēm ir saskārušās ar šāda veida uzmākšanos vismaz sešas reizes kopš 15 gadu vecuma. 32 % to sieviešu, kuras kopš 15 gadu vecuma vismaz vienu reizi ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos, kā vainīgo norādījušas kolēģi, priekšnieku vai klientu. Reaģējot uz to, darba devēju organizācijām un arodapvienībām vajadzētu sekmēt izpratnes veicināšanu par seksuālu uzmākšanos un iedrošināt sievietes ziņot par incidentiem. Apsekojuma rezultāti liecina, ka ar seksuālu uzmākšanos sievietēm ir saistīti dažāda tipa vainīgie, un tā var ietvert arī jauno tehnoloģiju izmantošanu. Viena no desmit sievietēm (11 %) ir saskārusies ar neatbilstošu reakciju sociālajās vietnēs vai seksuāla satura e-pastiem vai teksta ziņojumiem (īsziņām). Šādi seksuālās uzmākšanās veidi nesamērīgi skar gados jaunākas sievietes. ES dalībvalstīm ir jāpārskata pašreizējā tiesību aktu un policijas atbildes pasākumu darbības joma attiecībā uz seksuālu uzmākšanos, atzīstot, ka tā var notikt dažādās vietās un ar dažādu līdzekļu starpniecību, piemēram, internetā vai ar mobilo tālruņu starpniecību. Tāpat kā kibervajāšanas gadījumā policija ir jāmudina regulāri identificēt un izmeklēt gadījumus, kur iesaistīta kiberuzmākšanās. Profesionālā jomā strādājošu sieviešu neaizsargātība līdztekus pārējām sievietēm 74 % līdz 75 % profesionālā jomā vai augstākā līmeņa amatos strādājošo sieviešu ir dzīves laikā saskārušās ar seksuālu uzmākšanos, un viena no četrām sievietēm ir saskārusies ar seksuālu uzmākšanos pēdējo 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma. Ir jāatzīst fakts, ka profesionālas sievietes vadības vai citos augsta līmeņa amatos ir pakļautas seksuālas uzmākšanās riskam. Tam varētu būt dažādi iemesli, piemēram, to atrašanās tādā darba vidē un situācijās, kur varētu būt paaugstināts vardarbības risks, kā arī iespējamība, ka profesionālā jomā strādājošas sievietes aktīvāk reaģē situācijās, kuras varētu saistīt ar seksuālu uzmākšanos. Darba devējiem un citām organizācijām ir jāsekmē izpratnes uzlabošana un jāīsteno praktiskas iniciatīvas, lai atpazītu un reaģētu uz seksuālo uzmākšanos, ko piedzīvojušas sievietes ar dažādu profesionālu un izglītības pieredzi un dažādās darba vidēs. Pierādījumu nodrošināšana seksuālas uzmākšanās atspoguļošanas un apkarošanas mērķiem Administratīvie dati un esošie apsekojumi attiecībā uz darbu un izglītību ir jāuzlabo, iekļaujot tajos pastāvīgus un detalizētus jautājumus par seksuālu uzmākšanos. Šādi iegūtos datus var izmantot, lai informētu policiju un veiktu pasākumus šādu incidentu novēršanai Vardarbības pieredze bērnībā Vardarbības bērnībā mērogi un neziņošana Mazliet vairāk nekā viena no 10 sievietēm (12 %) vecumā līdz 15 gadiem ir piedzīvojusi kāda veida pieaugušā veiktu seksuālu vardarbību vai incidentu. Šie vardarbības veidi parasti ietver tādas darbības kā savu dzimumorgānu demonstrēšanu bērnam (8 %) vai pieskaršanos bērna dzimumorgāniem vai krūtīm (5 %). Ļaunākajā gadījumā, kā norāda 1 % aptaujāto sieviešu, viņas bērnībā tika piespiestas stāties dzimumattiecībās ar pieaugušo. Aptuveni 27 % sieviešu bērnībā (līdz 15 gadu vecumam) ir piedzīvojušas kāda veida pieaugušā veiktu fizisku vardarbību. ES ir no jauna jāvērš uzmanība uz plaši izplatīto un neziņoto vardarbību, ko sievietes piedzīvojušas bērnībā. Šos pierādījumus var izmantot, lai reaģētu gan uz esošu, gan pagātnē notikušu vardarbību pret bērniem. 13

16 Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums. Rezultāti īsumā Vardarbības raksturīgās iezīmes 97 % seksuālas vardarbības gadījumos bērnībā vainīgais bija vīrietis, savukārt fiziska vardarbība tika attiecināta uz vīriešiem tikai nedaudz vairāk gadījumos nekā uz sievietēm. Lai identificētu un apstiprinātu pierādījumus par vardarbības raksturīgajām iezīmēm, ir nepieciešami detalizēti dati par vardarbību bērnībā, tostarp apsekojumi, kuri var uzrādīt vardarbības gadījumus, par kuriem nav ziņots, un šos datus var izmantot tādu iejaukšanās pasākumu izstrādei, kuru mērķis ir novērst vardarbību, aizsargāt cietušos un sodīt vainīgos. Atbildes pasākumi uz vardarbību bērnībā Rezultāti liecina, ka 30 % sieviešu, kuras attiecībās ar bijušajiem vai pašreizējiem partneriem ir piedzīvojušas seksuālu viktimizāciju, arī bērnībā ir pieredzējušas seksuālu vardarbību, bet 10 % sieviešu, kuras iepriekšējās vai pašreizējās attiecībās nav piedzīvojušas seksuālu viktimizāciju, norāda uz seksuālas vardarbības pieredzi bērnībā. Tajā pašā laikā 73 % sieviešu, kuras ir mātes un kuras saskārušās ar partnera fizisku un/vai seksuālu vardarbību, norāda, ka vismaz vienam no bērniem ir kļuvis zināms par notiekošo vardarbību. Programmu mērķauditorija ir riskam pakļautie bērni un ģimenes, lai tādējādi pārtrauktu šo vardarbības ciklu. Saskaņā ar Stambulas konvenciju ES dalībvalstis ir jāmudina pārskatīt savus tiesību aktus, lai no jauna izvērtētu termiņu, ja tādi ir, pamatojumus saistībā ar ziņošanu par vardarbību, kas piedzīvota bērnībā. Saistībā ar politikas un rīcības pasākumu izstrādi vardarbības pret bērniem novēršanai un to aizsargāšanai pierādījumi, kas balstīti uz bērnu personisko vardarbības pieredzi, ir ļoti svarīgi Bailes no viktimizācijas un tās ietekme Bailes no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, ietekmē sieviešu pārvietošanās brīvību Apsekojums liecina, ka puse sieviešu vismaz dažreiz izvairās no konkrētām situācijām vai vietām, baidoties no fiziskiem vai seksuāliem uzbrukumiem. Salīdzinājumam kā izriet no esošajiem iedzīvotāju apsekojumiem saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem un viktimizāciju vīriešu bailes no noziedzīgiem nodarījumiem un to ietekmes uz viņu dzīvi parasti ir mazākas nekā sievietēm. Sieviešu bailes no noziedzīgiem nodarījumiem, jo īpaši bailes no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, ir jāatzīst un uz tām jāreaģē ES un dalībvalstu mērogu, kā arī vietējas nozīmes mērogā, jo tās negatīvi ietekmē sieviešu ikdienas pārvietošanās brīvību. Paaugstinātas bailes var liecināt par vardarbību Daudzas sievietes, kuras norāda uz paaugstinātām bailēm attiecībā uz vardarbību, visticamāk, ir piedzīvojušas nopietnu fizisku vai seksuālu vardarbību. Ņemot vērā to, ka paaugstināts baiļu līmenis var atspoguļot vardarbības pieredzi, veselības aprūpes speciālisti un citi attiecīgās jomas profesionāļi ir jāaicina vajadzības gadījumā izvaicāt sievietes un apkopot informāciju par bailēm no viktimizācijas, lai tādējādi konstatētu iespējamu vardarbību Attieksme pret vardarbību pret sievietēm un izpratne par to Izpratnes uzlabošana par vardarbību pret sievietēm Tas, vai sievietes uztver vardarbību pret sievietēm savā valstī kā biežu vai retu parādību, ir atkarīgs no viņu personiskās vardarbības pieredzes ar partneri un/vai citu personu, kas nav partneris, viņu informētību par citām sievietēm, kuras cietušas no 14

17 FRA atzinumi, kas balstīti uz būtiskākajiem konstatējumiem vardarbības, un kampaņām saistībā ar vardarbību pret sievietēm. Šo faktoru mijiedarbība ir jāņem vērā, izstrādājot politiku izpratnes uzlabošanai par vardarbību pret sievietēm dažādās vidēs un starp dažādu grupu sievietēm. Mērķtiecīgas kampaņas ES dalībvalstu mērogā ir būtiskas, lai uzlabotu sieviešu (un vīriešu) izpratni par vardarbību, kas balstīta uz dzimumu, veicinātu ziņošanu, aizsargātu cietušos un darbotos profilaktiski. Nodrošinājums tam, ka kampaņas ir balstītas uz esošajiem pierādījumiem par vardarbību pret sievietēm Gadījumos, kad trūkst datu ES dalībvalstu mērogā, var izmantot FRA apsekojuma par vardarbību pret sievietēm rezultātus ar mērķi veicināt izpratnes uzlabošanu un sekmēt ES dalībvalstu rīcību saistībā ar šādu vardarbību. Nodrošinājums tam, ka paredzētā pakalpojumu nodrošināšana tiek īstenota praksē Sievietes, kuras cietušas no vardarbības, reti ziņo par to specializētiem dienestiem. Ja kampaņas saistībā ar izpratnes uzlabošanu par vardarbību pret sievietēm un ziņošanas veicināšanu būs sekmīgas, ir jānodrošina speciālistu pakalpojumu pieejamība un pienācīgs to finansējums, lai garantētu cietušo sieviešu vajadzību ievērošanu. REZULTĀTU LASĪŠANA Vardarbības līmeņi, par kuriem ziņots, dalībvalstīs ir atšķirīgi. Detalizētāka informācija ir atrodama tiešsaistes datu izpētes rīkā, kas papildina šo ziņojumu. Turpmāk sniegti daži iespējami šo atšķirību skaidrojumi. Valstu atšķirību atzīšana Tāpat kā oficiālie krimināltiesvedību dati par reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem valstu starpā ievērojami atšķiras, tā arī valstu starpā, veicot ar respondentiem intervijas saistībā ar viktimizācijas apsekojumu, bieži atklājas lielas atšķirības attiecībā uz ziņotās viktimizācijas līmeņiem. Tas attiecas uz noziedzību kopumā, un jo īpaši uz vardarbības pret sievietēm incidentiem, kas ir īpaši sensitīva sarunas tēma apsekojumā. Valstu atšķirības attiecībā uz FRA apsekojumā ziņotās vardarbības izplatību ir jāskata saistībā ar vairākiem faktoriem. Piemēram, oficiālie krimināltiesiskie dati uzrāda ievērojamas atšķirības starp valstīm attiecībā uz vispārējās vardarbības līmeņiem, tostarp vardarbības pret sievietēm līmeņiem, kur šādi dati ir pieejami. Vispārējās noziedzības apsekojumu dati, kā arī apsekojumi tieši par vardarbību pret sievietēm vienmēr uzrāda atšķirības valstu starpā attiecībā uz vardarbības līmeņiem. No otras puses, FRA apsekojums uzrāda mazāk atšķirību starp ES dalībvalstu līmeņiem attiecībā uz vardarbību ģimenē nekā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 10 valstu pētījums par sieviešu veselību un vardarbību ģimenē (dati vākti laikposmā no gada līdz gadam). Salīdzinot FRA apsekojuma rezultātus par izvarošanas izplatību ar rezultātiem no ASV veiktā valsts apsekojuma par intīmā partnera vardarbību un seksuālu vardarbību, kas aptver visu 50 ASV štatus (dati vākti gadā), ir redzams mazāk atšķirību starp ES dalībvalstīm nekā starp ASV štatiem. FRA apsekojuma rezultāti arī lielā mērā atbilst rezultātiem, kurus sniedz esošie valstu apsekojumi, ja tādi pieejami, par vardarbību pret sievietēm ES dalībvalstīs. 15

18 Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums. Rezultāti īsumā Valstu atšķirību iespējamie skaidrojumi Lai gan ir gaidāms, ka valstu atšķirības apsekojuma rezultātos attiecībā uz vardarbības pret sievietēm līmeņiem būs saskaņā ar citiem apsekojuma konstatējumiem, ir grūtāk izskaidrot un vispārināt šīs atšķirības visās 28 atšķirīgajās valstīs. Šeit piedāvāti pieci iespējami skaidrojumi novērotajām atšķirībām valstu starpā attiecībā uz vardarbības pret sievietēm izplatības līmeņiem. Tiem vajadzīga papildu izpēte apstiprināšanas nolūkos, un tie ir vērtējami saistībā ar citiem iespējamiem skaidrojumiem valsts mērogā. 1. Dažādu valstu kultūrās var būt vairāk vai mazāk pieņemami runāt ar citiem cilvēkiem par vardarbības pret sievietēm pieredzi. Aplūkojot apsekojuma rezultātus, ir jāapsver iespējamība, ka sabiedrībās, kur intīmā partnera vardarbība lielā mērā tiek uzskatīta par privātu lietu, sievietes, maz ticams, informē ģimeni vai draugus par vardarbības incidentiem, kā arī reti kad ziņo par tiem policijai. Šāda atturība var liegt respondentēm runāt arī ar apsekojuma intervētājiem. 2. Dzimumu līdztiesība varētu palielināt atklātību attiecībā uz vardarbību pret sievietēm. Vardarbības pret sievietēm incidenti, iespējams, tiek labāk risināti un nosodīti sabiedrībās, kurās valda lielāka dzimumu līdztiesība. 3. Sieviešu pakļaušanu vardarbības riska faktoriem var izvērtēt dalībvalstu mērogā saistībā ar faktoriem, kuri var veicināt pakļaušanu vardarbībai. Tie ietver nodarbinātības modeļus (darbs ārpus mājas), kā arī saskarsmes un dzīvesveida modeļus (iziešana sabiedrībā un iepazīšanās). 4. Atšķirības starp valstīm attiecībā uz vardarbīgu noziegumu vispārējo līmeni ir jāaplūko kopā ar konstatējumiem par vardarbību pret sievietēm. Piemēram, lielāka urbanizācija kādā dalībvalstī ir vispārīgi saistīta ar augstāku noziedzības līmeni. 5. Apsekojums pierādīja saistību starp vainīgā alkohola lietošanas paradumiem un sieviešu intīmā partnera vardarbības ( vardarbības ģimenē ) pieredzi. Atšķirīgie alkohola lietošanas paradumi dalībvalstīs var palīdzēt izskaidrot atsevišķus pret sievietēm vērstas vardarbības aspektus, kas savukārt ir jāaplūko līdztekus konkrēto vainīgo vardarbīgās uzvedības modeļiem, kuri var ietvert ne tikai vardarbību pret sievietēm. Saistībā ar konstatējumiem atsevišķu dalībvalstu mērogā šie un citi faktori ir jāizpēta sīkāk. 16

19 2 Par ko liecina rezultāti? Turpmākajā sadaļā sniegta apsekojuma būtiskāko secinājumu izlase, kas atspoguļo galvenās aptaujā ietvertās jomas. Apsekojuma būtiskāko rezultātu ziņojums un tiešsaistes datu vizualizācijas rīks detalizēti atspoguļo apsekojuma konstatējumus, sniedzot lietotājam iespēju ar tiešsaistes rīka palīdzību iegūt datus dažādos veidos. Jautāšana par vardarbības pieredzi kopš 15 gadu vecuma, līdz 15 gadu vecumam un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma intervijas Apsekojumā piedalījās 18 līdz 74 gadus vecas sievietes. Lai nošķirtu incidentus, kas notika bērnībā, pamatojoties uz iedibinātu apsekojumu praksi, apsekojuma jautājumos kā robeža tika noteikts 15 gadu vecums, attiecībā uz kuru sievietes tika aicinātas pārdomāt incidentus vai tie notikuši pirms šā vecuma vai vēlāk. Izstrādājot apsekojumu jautājumus, dažādos apsekojumos izvēlēti atšķirīgi robežvecumi. Šajā ziņā FRA apsekojums atbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) apsekojumam par sieviešu veselību un vardarbību ģimenē, kurā arī par robežvecumu izvēlēti 15 gadi. FRA apsekojumā sievietes tika aicinātas nošķirt incidentus, kas notikuši pēc 15 gadu vecuma (aptverot mūža periodu), no tiem, kas notikuši pēdējo 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma intervijām. Lūdzot sievietes apdomāt pēdējo 12 mēnešu periodu, viņām ir vieglāk nošķirt nesenākus incidentus no, iespējams, senākiem notikumiem. Tas arī sniegs datus, kam ir tieša politiska saistība ar pašreizējo praksi, piemēram, policijas atbildes pasākumiem attiecībā uz cietušajām sievietēm Fiziska un seksuāla vardarbība Fiziska vardarbība ES aptuveni 13 miljoni sieviešu pēdējo 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma intervijām ir piedzīvojušas fizisku vardarbību. Tas atbilst 7 % no visām gadus vecajām ES dzīvojošajām sievietēm ( 1 ). Seksuāla vardarbība ES aptuveni 3,7 miljoni sieviešu pēdējo 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma intervijām ir piedzīvojušas seksuālu vardarbību. Tas atbilst 2 % no visām gadus vecajām ES dzīvojošajām sievietēm. Fiziskas un seksuālas vardarbības kopējā izplatība Viena no trim sievietēm (33 %) ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību kopš 15 gadu vecuma. Aptuveni 8% sieviešu ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību pēdējo 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma intervijām (1.a attēls). 22 % no visām sievietēm, kurām ir pašreizējais vai iepriekšējais partneris, ir piedzīvojušas partnera fizisku un/vai seksuālu vardarbību kopš 15 gadu vecuma (1. tabula). (1) Saskaņā ar Eurostat tiešsaistes datubāzē pieejamo informāciju ES 28 valstīs gada 1. janvārī dzīvoja sieviešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem, skatīt: ec.europa.eu/portal/page/portal/statistics/search_database (dati iegūti gada 16. augustā). 17

20 Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums. Rezultāti īsumā 1.a attēls. Sievietes, kas piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību kopš 15 gadu vecuma un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms intervēšanas, ES 28 (%) 25 % Fiziskas un/vai seksuālas vardarbības pieredzes kopš 15 gadu vecuma nav 67 % 33 % Jā, viktimizācijas pieredze pirms vairāk nekā 12 mēnešiem 8 % Jā, viktimizācijas pieredze pēdējos 12 mēnešos Piezīme. Pamatojoties uz visu respondenšu atbildēm (N = 42,002). Avots: Ar dzimumu saistītai vardarbībai pret sievietēm veltītā FRA apsekojuma datu kopa, gads 1. ierāmētais teksts. Par ko apsekojumā tika vaicāts fiziska un seksuāla vardarbība Fiziska vardarbība Kopš 15 gadu vecuma līdz šim brīdim/pēdējo 12 mēnešu laikā cik bieži kāds ir: jūs pagrūdis vai grūstījis? jūs iepļaukājis? sviedis jums ar cietu priekšmetu? sagrābis jūs vai rāvis aiz matiem? sitis jūs ar dūrēm vai cietu priekšmetu vai spēris? jūs apdedzinājis? mēģinājis jūs smacēt vai nožņaugt? iegriezis vai sadūris jūs vai šāvis uz jums? sitis jūsu galvu pret kaut ko? Seksuāla vardarbība Kopš 15 gadu vecuma līdz šim brīdim/pēdējo 12 mēnešu laikā cik bieži kāds: ir piespiedis jūs veikt dzimumaktu, turot jūs lejupvērstā pozīcijā vai kādā veidā nodarot sāpes? ( JA NEPIECIEŠAMS: ar dzimumaktu šeit domāts piespiedu orālais sekss, dzimumlocekļa piespiedu anālā vai vaginālā ievadīšana); neatkarīgi no tā mēģinājis jūs piespiest veikt dzimumaktu, turot jūs lejupvērstā pozīcijā vai kādā veidā nodarot sāpes? ( JA NEPIECIEŠAMS: ar dzimumaktu šeit domāts piespiedu orālais sekss, dzimumlocekļa piespiedu anālā vai vaginālā ievadīšana); neatkarīgi no tā ir licis jums iesaistīties jebkāda veida seksuālās darbībās, kad jūs to nevēlējāties vai arī jums nebija iespējas atteikties? vai esat piekritusi veikt seksuālas darbības tāpēc, ka baidījāties par to, kas varētu notikt atteikuma gadījumā? Jautājumi par fizisku un seksuālu vardarbību tika uzdoti atsevišķi attiecībā uz pašreizējo partneri, iepriekšējo partneri vai citām personām. 18

21 Par ko liecina rezultāti? 1.b attēls. Partnera fiziska un/vai seksuāla vardarbība kopš 15 gadu vecuma, ES 28 (%) MT CY ES % 10 % 19 % 20 % 29 % 30 % 39 % Avots: Ar dzimumu saistītai vardarbībai pret sievietēm veltītā FRA apsekojuma datu kopa, gads 1. tabula. Sievietes, kuras kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību ar pašreizējo vai iepriekšējo partneri vai kādu citu personu, pa ES dalībvalstīm (%) ( a ) ( b ) ( c ) ES dalībvalsts Jebkurš partneris (pašreizējais un/vai iepriekšējais) ( b ) Cita persona, kas nav partneris ( c ) Jebkurš partneris un/ vai cita persona, kas nav partneris ( c ) AT BE BG CY CZ 21` DE DK EE EL

22 Vardarbība pret sievietēm ES mēroga apsekojums. Rezultāti īsumā ES dalībvalsts Jebkurš partneris (pašreizējais un/vai iepriekšējais) ( b ) Cita persona, kas nav partneris ( c ) Jebkurš partneris un/ vai cita persona, kas nav partneris ( c ) ES FI FR HR HU IE IT LT LU LV MT NL PL PT RO SE SI SK UK ES Piezīmes. ( a ) Rezultāti no pirmajām divām tabulas slejām nesummējas ar trešās ailes rezultātiem, pamatojoties uz dažādām rezultātu skaitļošanas bāzēm (rezultāti attiecībā uz partneru vardarbību ir balstīti uz to respondenšu atbildēm, kurām ir vai ir bijuši partneri, nevis uz visu aptaujāto sieviešu atbildēm) un faktu, ka dažas respondentes ir piedzīvojušas vardarbību gan ar to partneriem, gan citām personām, kas nav to partneri. ( b ) No visām sievietēm, kuras bijušas vai nu precējušās, vai dzīvojušas kopā ar kādu nereģistrētā laulībā, vai iesaistījušās attiecībās (nedzīvojot kopā) intervijas laikā vai jebkurā laikā pirms tam (n = 40,192). ( c ) No visām respondentēm (N = 42,002). Avots: Ar dzimumu saistītai vardarbībai pret sievietēm veltītā FRA apsekojuma datu kopa, gads Fiziskas vardarbības raksturojums Aptuveni 31 % sieviešu kopš 15 gadu vecuma (2. tabula) ir piedzīvojušas vienu vai vairākus fiziskas vardarbības aktus (sk. 1. ierāmēto tekstu). Lai gan sievietes visbiežāk norāda, ka viņas tikušas pagrūstas vai grūstītas, šāda veida vardarbības izslēgšanai ir tikai ierobežota ietekme uz fiziskās vardarbības vispārējo izplatību, samazinot to no 31 % līdz 25 %. Šāds rezultāts liecina par to, ka daudzas sievietes, kuras apgalvo, ka ir tikušas pagrūstas vai grūstītas, patiesībā ir piedzīvojušas arī citus fiziskās vardarbības veidus. Seksuālas vardarbības raksturojums Kopumā 11 % sieviešu kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojušas partnera vai kādas citas personas veiktu kāda veida seksuālu vardarbību (sk. 1. ierāmēto tekstu). Viena daļa sieviešu norāda, ka ir piedzīvojušas viena veida seksuālu vardarbību, bet citas norāda, ka piedzīvojušas vairākus seksuālas vardarbības veidus. Visbiežākie fiziskās vardarbības veidi ir pagrūšana vai grūstīšana, iepļaukāšana vai sagrābšana, vai raušana aiz matiem. 20

23 Par ko liecina rezultāti? 2. tabula. Sievietes, kuras kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojušas vairāku veidu fizisku vardarbību ar partneri vai kādu citu personu, ES 28 (%) ( a )( b )( c ) Fiziskās vardarbības veids Pašreizējais partneris ( a ) Iepriekšējais partneris ( b ) Cita persona, kas nav partneris ( c ) Jebkurš partneris un/vai cita persona, kas nav partneris ( c ) Pagrūda vai grūstīja Iepļaukāja Svieda sievietei ar cietu priekšmetu Sagrāba vai rāva aiz matiem Sita ar dūrēm vai cietu priekšmetu vai spārdīja Apdedzināja Mēģināja smacēt vai nožņaugt Iegrieza, sadūra vai šāva Sita galvu pret kaut ko Jebkurš no iepriekš minētajiem Jebkurš no iepriekš minētajiem, izņemot pagrūda vai grūstīja Piezīmes. ( a ) No visām sievietēm, kuras iepriekš bijušas vai nu precējušās, vai dzīvojušas kopā ar kādu nereģistrētā laulībā, vai iesaistījušās attiecībās (nedzīvojot kopā) intervijas veikšanas laikā (n = 30,675). ( b ) No visām sievietēm, kuras iepriekš bijušas vai nu precējušās, vai dzīvojušas kopā ar kādu nereģistrētā laulībā, vai vismaz vienreiz iesaistījušās attiecībās (nedzīvojot kopā) (n = 25,870). ( c ) No visām respondentēm (N = 42,002). Avots: Ar dzimumu saistītai vardarbībai pret sievietēm veltītā FRA apsekojuma datu kopa, gads Izvarošanas mērogi Viena no 20 sievietēm (5 %) kopš 15 gadu vecuma ir tikusi izvarota. Šis skaitlis ir balstīts uz atbildēm uz jautājumu: Kopš 15 gadu vecuma līdz šim brīdim cik bieži kāds ir piespiedis jūs veikt dzimumaktu, turot jūs lejupvērstā pozīcijā vai kādā veidā nodarot jums sāpes? Vairākās ES jurisdikcijās izvarošanas juridiskā definīcija ir plašāka, ietverot ne tikai priekšnosacījumu, ka vainīgais izmanto fizisku spēku. Šādā gadījumā izvarošanas mērogi ES varētu pārsniegt 5 %. Daži no izvarošanas incidentiem var izrietēt arī no sieviešu atbildēm uz citu apsekojuma jautājumu: Kopš 15 gadu vecuma līdz šim brīdim cik bieži kāds ir licis jums iesaistīties jebkāda veida seksuālās darbības, kad jūs to nevēlējāties vai arī jums nebija iespējas atteikties? Apsekojuma rezultāti attiecībā uz izvarošanu ir jāskata kopā ar konstatējumiem attiecībā uz citiem apsekojuma jautājumiem par seksuālu vardarbību. FRA apsekojumā sievietēm tika vaicāts par to pieredzi attiecībā uz četriem seksuālas vardarbības veidiem. Sievietes spēja norādīt, kuras vardarbības veidus viņas ir piedzīvojušas, ja tādi ir. Turpmāk redzami rezultāti par sieviešu seksuālās vardarbības pieredzi kopš 15 gadu vecuma: 5 % sieviešu ir piespiestas veikt dzimumaktu; 6 % sieviešu norāda, ka kāds ir mēģinājis viņas piespiest veikt dzimumaktu; 6 % sieviešu apgalvo, ka kāds ir mēģinājis piespiest viņas iesaistīties seksuālās darbībās, kad viņas to nevēlējās vai kad viņām nebija iespēju atteikties; 6 % sieviešu ir piekritušas iesaistīties seksuālās darbībās tāpēc, ka baidījušās par to, kas varētu notikt atteikuma gadījumā. 21